Pasaciņa par trīs kucītēm, Rižā Purna ziemas miegu un klimaksu
Mieriks Pipls tunelī mierīgi tirgoja pupu mizas, kad pie viņa ķērkdams brēkdams no ziemas miega pamodies un svaigi nobezdējies, ielikās Rižais Jenots.
Bija noticis dumpis uz kuģa.
No sprosta izkļuvušais čivauvu ganāmpulks bija aplipis ar trakumsērgu.
Pirmais, ko kvekšķi bija izdarījuši, bija pavisam nejauki. Rižajam Jenotam sakoda Ahileja papēdi.
Piemīza dīvānu. Piesmēja plīša rotaļlietas...
Mierikajam Piplam kā jau lauciniekam, putni galvā un zutis uz celma traucēja sabīdīt visu pareizajā secībā. Viņš gan domāja, ka ir Durbendorfa zvaigzne un vannabī rakstnieks, taču tālāk par pupu mizu karali nebija izaudzis.
Mieriks Pipls sadusmojās dikti, sasvīda un palika sirdīgs.
Kaut arī klimakss klauvēja pie kūts durvīm, Mieriks Pipls bija pārliecināts, ka savos 50 gados bija skaists un neatvairāmi iekārojams precinieks.
Un te tas Rižais Kaku Lācijs ar savām kvekšķu problēmām...
Turjpinaamujs sekosj