Pasaciņa par durakiem
Foto: M. Mičule
Mieriks Pipls bija tik pastulbs tanta, ka bija iedomājies, ka ir pasaku teicēju guru un norādīja, ka ikvienai pasaciņai ir jābūt stāstam un svežai infai. Savus norādījumus par savu apsalūto taisnību viņš iesniedza ze pašai aukstākajai komisijai. Patiesībā viņš gribēja noķemmēt zem vienas gaumes un līdzības visus troļļus, moļļus un vurdalakus, kā arī noteikt, ka visiem būs lasīt un rakstīt tikai pa prātam Mierikam Piplam, kurš pats bija caurcaurēm melis, duraks un divkosis.
Būdams daļēji ar vecuma plānprātu sists, Mieriks Pipls neatcerējās, kuram par kuru kādas aizmuguriskas klačas bija stāstījis vai rakstījis un ar pasta balodi sūtījis. Tādēļ bija satraucies. Bet klaču izplatīšana Mierikajam Piplam bija viņa otrā seja.
Un vēl. Fetišu fetišs bija strīpainais bļedkostims.
/apkvankšķēdami viens otru par STS, garām panesās vieglo priekšiņu čivauvu ganāmpulks, vicinādams Piplam nozagtas bildes/
Bet patiesībā Mieriks Pipls sapņoja par jauniem, tvirtiem ķermeņiem svītrainos peldkostīmos...