Pasaciņa par atplēsto
Kādā kārtējā decembra pirmssvētku spelgonī Meža draudze pēkšņi saoda sen aizmirsto Kaku laacha smaku. Piedzīvojumu un klaču badā vecais, ļumīgais Dibins Normas Robežās bija izgājis tālu aiz savas teritorejas robežām. Durbistānas dzelzceļa tunelī skumju apņemtā princese tirgoja savus pavalkātos pupturus, jenoti spēlēja vijoles, lai iegūtu ēdamo un labi sen jau nekur nebija manāms nekāds mobinks. Pat ne mazākā ēna no tā. Mobinka izsalcis, Kaku laacis izlīda no piesmakušās alas un izvēdināja paduses. It kā būtu laiks doties ziemas miegā, tak iedzimtais grēks un sāpe par aizgājušo jaunību un zudušo lunkanumu Kaku lāčam nedeva miera.
Kanādas vēstnieks, saņēmis mobinku, nekavējoties rīkojās. Viņš atlaida no darba savu radinieku, kurš strādāja par gaučo Brazīlijā un bija savulaik atraidījis Laku Kāča virtuālos mīlas uzplūdus.
Nesaņēmis bezdarbnieka pabalstu, gaučo apraudājās par šādu cietsirdību un devās uz miera tiesu.
Tiesa bija nolēmusi, ka tagad tēva tiesības ir visām mātuškām, kuras valkā bikses un noraidīja gaučo sūdzību.
Jo tālāk bija, jo trakāk, un beigās neviens neko vairāk nesaprata.
Uz visu šo jezgu operatīvi reaģēja Kaku Lāča čoms Piekariņš, apjukumā aizliedzot brīvdienās tirgot šmigu un paparausus, jo nesaprata, kādus mērus vēl varētu pieņemt.
Par šmigas un paparausu aizliegumu Kaku Lācis un viņa sirmā māte bija ļoti sašutuši, jo kā gan savādāk lai viņi tiktu pie spožo nākotni un zelta pagātni izgaismojošajām vīzijām.
Durbindorfas princeses pilī arī nekas jauns nenotika. Laimions Kokakāja ar visu savu pensiju bija dziļi noslēpies troļļu nama pansionātā. Reizēm piekāpa Trepīšnesējs Purnasitējs, bet tas nebija tik vilinoši.
Kaku Lācim likās, ka viņam kaut kas ir pielipis pie pakaļas.
"Tas noteikti ir kāds no maniem vecajiem pielūdzējiem! Kāds, kuru nevar noplēst! Kāds, kurš pielipis un svīst naktī, par mani vien sapņodams!"
Laku Kācijs bija stulps tanta, kurš aiz savas pašpārliecinātības bija gatavs pārplīst, bet patiesība bija tur ārā. Pie pakaļas bija pielipis... iedomu drauga Bolderājas oligarha akvalangs. Tajā vēl spirinājās vāji daži pusbeigti astoņkāji, un kaut kāds runcis garāmejot, bija notirinājis asti.
Ze beigas.